~ Ziedonis dārzā ~
ZIEDOŅA IDILE
Guļu zem ābeles
Ziedošiem zariem;
Bitītes ziedos
Lien baru bariem.
Atskrēja vējiņš,
Papurināja:
Pilnas acis ziedu
Piebirdināja.
/ Vilis Plūdonis /
Kalnā zied ābelīte
Sidrabiņa ziediņiem;
Sidrabiņa ziedi birst
Uz sarkana āboliņa.
/ t.dz. /
Garām manu augumiņ';
Dies dos tev nošķindēt
Gar ābeļu ziediņiem.
/ t.dz. /
/ t.dz. /
Caur ābeļu līdumiņ',
Zīda groži, vaska loki,
Ābolaini kumeliņi.
/ t.dz. /
Vējā liekta ābelīte;
Tāļi, tāļi aizprecēja
Peļamo mātes meitu.
/ t.dz. /
Vienā dārza stūrītī:
Ievai bija balti ziedi,
Ābelei sudrabiņa.
/ t.dz. /
Smilgu šķēlu lemešiem;
Dieva dēli spandas vija,
Ābeļziedus lasīdami.
/ t.dz. /
Ar sudraba ziediņiem.
Sudrabiņa ziedi zied
Būs sarkani āboliņi
/ t.dz. /
Kā pie savas māmuliņas.
Birst ābelei balti ziedi,
Birst man gaužas asariņas.
/ t.dz. /
Ziedi balta, ābeļīte,
Papuvītes maliņā:
Jauni puiši, art iedam,
Appušķoja cepurīti
/ t.dz./
Papuvītes maliņā.
Kā tā balti neziedēs
Aramā zemītē?
/ t.dz. /
Jūras kāpas maliņā.
Pūš vējiņš, birst ziediņi
Zēģelnieka laiviņā.
/ t.dz. /
Kas kaiš tevim neziedēt?
Ne kait tevim rīta salnas,
Ne ziemeļa auksti vēji.
/ t.dz. /
Bitīt' bāza ūdenī.
Nāc, bitīte, kaltējies
Man' ābeļu dārziņā.
/ t.dz. /
Ziedēj' purva lejiņā;
Kad tev bija zelta ziedi,
Kam neziedi kalniņā?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru